KAREL"S. NOSPIEDUMI. Kultūrvēsturiskā mantojuma dizains zīda lakatos

Izstāde iepazīstina ar Latvijas etnogrāfisko rakstu mantojumu un to daudzpusīgu un laikmetīgu transformāciju mūsdienīgos un pielietojamos dizaina priekšmetos – zīda lakatos un citos tekstila izstrādājumos, kuru idejas autori un grafikas mākslinieki ir Jolanta un Jānis Kareļi.

Latvijas etnogrāfiskie raksti, kuru pirmsākumi rodami tautas rokdarbniecībā, ir tradīcijām bagāti un reizē inovatīvi plaši, tos ietekmējušas pasaules kultūrvēsturisko mākslas stilu tendences cauri gadsimtiem. Izmantojot mūsdienu tehnoloģijas un tekstila valodu, integrējot šos etnogrāfiskos ornamentus mūsdienīgā grafiskā dizaina izpildījumā, mākslinieki vēlas nodot cilvēkiem vēstījumu, ka vēsturiski tradicionālā etnogrāfija arī šodien ir praktiski pielietojama un baudāma ikdienas patērētājam: etnogrāfiskais ornaments – transformācija – grafiskais dizains – praktiskais pielietojums. Tādējādi mūsu etnogrāfiskie raksti tiek saglabāti un nodoti tālāk 21. gadsimta tekstila dizainā, pagarinot šī kultūrvēsturiskā mantojuma mūžu un veicinot laikmetīga Latvijas etnogrāfiskā dizaina tapšanu.

Izstādē zīda lakati un to iedvesmas avoti – autentiskie rakstu oriģināli izvietoti interesantās kompozīcijās, kuru izkārtojuma risinājumā ņemts vērā arī oriģinālā tekstilmateriāla veids.

Zīmola KAREL”S radītie zīda lakati ar tajos ievīto stāstu par mūsu novadiem, latviskajām zīmēm un krāsām mūsdienu dizaina interpretācijā ir iemantojuši atzinību un kļuvuši atpazīstami, jo uzrunā rakstu krāšņums un dažādība. Latvijā tapis ne tikai zīda lakatu dizains, bet tie te tiek arī drukāti, tādēļ tos ar lepnumu var dāvināt, viesojoties citās valstīs. 2018. gada Dziesmu un deju svētkos zīda lakatiņus dāvināja kolektīvu virsvadītājiem. Šī izstāde ir sava veida veltījums 2023. gada Dziesmu un deju svētku dalībniekiem. Zīmols KAREL”S guvis plašu popularitāti arī korporatīvajā vidē – KAREL”S darbus kā mūsu valsts reprezentācijas dāvanu izvēlas gan valsts iestādes, piemēram, Valsts kanceleja, Saeima, Satversmes tiesa, Kultūras ministrija, Aizsardzības un Satiksmes ministrijas u.c., gan uzņēmumi, nesen tos pasūtīja arī Eiropas Parlaments.

Foto: Marta Šišlova