Publiskās mākslas objektu izstādes atklāšana
2.
jūnijā 12.30 Lūznavas muižā tiks atklāta projekta “The Past for the Common Future“ (Pagātne kopējai nākotnei)
izstāde un publiskie mākslas objekti – mākslinieču Agras Ritiņas un Anastasijas
Bikovas mākslas darbi. Starptautisko projektu, kurā sadarbojas Latvija, Lietuva
un Polija, atbalsta programmas “Eiropa pilsoņiem” apakšprogramma “Eiropas
atmiņa”, un tas pieskaras Otrā pasaules kara tēmai.
Projekts “Pagātne kopējai
nākotnei”, ko finansē programmas “Eiropa pilsoņiem” (“Europe for Citizens”)
apakšnodaļa “Eiropas atmiņa” paredz apzināt un parādīt Otrā pasaules kara
notikumu ietekmi un sekas, ko izjuta ne tikai Latvijas, Lietuvas un Polijas
iedzīvotāji, bet arī visa Eiropa. Projektā ir iesaistīti un aktīvi darbojas
jaunieši, izprotot kara sekas – sadalītās un izpostītās ģimenes un dzimtas,
salauztos cilvēku likteņus. Informācija par vēsturiskajiem notikumiem tiek iegūta
no ģimenēs un dzimtās piedzīvotā un saglabātajām atmiņām, dzimtā novada
iedzīvotāju liecībām – savācot atmiņu pierakstus, fotogrāfijas un citus vēsturiskos avotus. Projekta mērķi
Latvijas, Lietuvas un Polijas jauniešu vidū tiek sasniegti ne tikai vācot
vēsturiskos materiālus un izzinot vēsturi, bet arī interaktīvi radot un
veidojot publiskās mākslas objektus kopā ar māksliniekiem no dažādām valstīm.
Tādējādi tiek aktualizētas un saprotami pasniegtas savāktās liecības un atmiņas
par Otrā pasaules kara sekām. Projekts Latvijas, Lietuvas un Polijas
iedzīvotājiem veicina interesi par Eiropas pagātni un vēsturi, akcentējot
kopējās Eiropas pilsoniskās vērtības. Projekta gaitā tiek sagatavota un
pasniegta informācija par kara sekām minētajās trīs valstīs citām Eiropas
Savienības dalībvalstīm, to paveicot ar mobilas izstādes, skolotājiem adresētu
metodisko materiālu un jaunatnes mācību programmas starpniecību.
Kedaiņu nacionālā muzeja
direktors, projekta vadītājs, Rimantas Žirgulis par projekta ieceri stāsta: “Esot
vēsturniekam, lietuvietim, kura dzimtā bija četras represēto paaudzes
(vecmammas mamma, vectēvs ar vecmammu, tēvs un brālis), bet vectēva ģimeni kopā
ar manu tēvu 1941. gadā padomju okupanti
izsūtīja nometinājumā aiz Polārā loka uz 16 gadiem, ir grūti būt vienaldzīgam
šajā jautājumā. Mēs Lietuvā dažreiz sakām, ka mums Otrais pasaules karš beidzās
1993. gada 31. augustā, kad pēdējais svešais karavīrs atstāja mūsu valsti.
Laiks visu dzēš un mūsu laiku sabiedrība, it īpaši jaunieši, gandrīz nesaprot
šo traģisko notikumu būtību, maz zina par karu un trīs okupācijām (padomju,
nacistu un atkal padomju), holokaustu, jo tas bija tik sen. Šķiet, ka tas ir
aktuāli tikai tiem, kuri paši piedalījās šajos notikumos (karoja vienā vai otrā
armijā, gāja bojā, devās bēgļu gaitās, slēpās, atradās ieslodzījumā vai tika
izsūtīti, cīnījās nacionālo partizānu vienībās, emigrēja u.t.t.) vai viņu
tuviniekiem, kā tas ir manā gadījumā. Ir svarīgi, ka jaunieši tuvinājās šiem
traģiskajiem jautājumiem caur savu ģimeņu un kaimiņu piedzīvoto. Projekta laikā
savāktais materiāls apliecina, ka visās trijās valstīs notika vieni un tie paši
traģiskie notikumi, turklāt, praktiski vienlaicīgi. Cilvēki cieta un gāja bojā
cīnoties par brīvību un savu valstu neatkarību, par iespēju būt pašiem saimniekiem
savā zemē. Diemžēl, nesenie notikumi pasaulē liecina, ka šie notikumi var
atkārtoties. Šī iemesla dēļ, mums – Latvijas, Lietuvas un Polijas
iedzīvotājiem, ir jāzina mūsu traģiskā vēsture, jābūt solidāriem, jāatbalsta
vienam otru. Mums kopā ir jāpriecājas un jābūt lepniem, ka esam iekļāvušies ES
un NATO struktūrās, jāattīsta demokrātija un pilsoniskā sabiedrība. Kad kaimiņu
valstis viena otru ir labāk iepazinušas, izzūd aizspriedumi un stereotipi,
sākas sadarbība, kopējie attīstības projekti. Tā arī Eiropas vienotība sāk
darboties praktiski. Neviens no mums šobrīd nevar iedomāties, ka varētu
atgriezties robežas, aizliegumi, ierobežojumi un represijas. Tieši “vēsturiskā
atmiņa” mūs pasargā no kļūdām nākotnē. Tādēļ projekts saucas “Pagātne kopējai nākotnei”,
un es ceru, ka šī nākotne būs gaiša”.
Projekta laikā Rēzeknes novada
Lūznavā muižas kompleksā esošās vecās skolas logos, sasaucoties ar projekta
mērķi sadarboties ar māksliniekiem un veidot publiskos mākslas objektus, tiks
atklātas Latgales mākslinieču Agras Ritiņas un Anastasijas Bikovas gleznu
reprodukcijas, kuru stāsti sasaucas ar projekta tematiku. Vecās skolas logos
turpmāk būs skatāmi 6 mākslinieču darbi – Anastasijas Bikovas “No viena”, “Pats
sevi” un “Refleksija” un Agras Ritiņas “Bija”, “Dzīve” un “Debesis”. A. Ritiņa
par savu darbu izvēli šim gadījumam saka: “Dzīve, sapņi, cerības, jauns žogs un
dzimtas mājas… Iestādītas plūmes un ābeles… Cilvēku izrauj, paliek aizaudzis
dārzs, sagāzies žogs, izspūrušas ābeles un mājas ar tukšiem logiem. Bet vienmēr
pāri debesis – patvērums sapņiem, atmiņām, cerībām un jauniem plāniem!”
Projekta “Pagātne kopējai
nākotnei” galvenais organizators ir Kedaiņu (Kedainiai, Lietuva) pilsētas novadpētniecības
muzejs, bet projekta partneri – Šetas pilsētas (Lietuva) ģimnāzija, Rēzeknes Tehnoloģiju
akadēmija, biedrība “ESTO” (Latvija) un “Fundacja Pogranicze” (Polija).
Projekts tikai aizsākts 2016. gadā un
šobrīd tuvojas beigām, noslēdzoties ar triju valstu tikšanos un izstādes
atklāšanu, kas jau maija sākumā notika Sejni, Polijā, šonedēļ būs Latvijā,
Rēzeknē un Rēzeknes novadā, bet jūnija vidū projekta dalībnieki satiksies
Lietuvā.
Attēlā - Agras Ritiņas darba "Bija" fragments.
