“Pixels” ir divu Ungārijas fotogrāfu – Imres Kinski (Imre Kinszki, 1901–1945) un Oto Kaizera (Ottó Kaiser, 1953) – paralēlā izstād, kurā satiekas Kinski starpkaru un Kaizera jaunāko laiku Budapeštas ainavu motīvi. O. Kaizers, veidojot savu pilsētas tēlojumu, atsaucas uz I. Kinski darbu noskaņām, ritmiem un tēmām, radot nepārvaramu paralelitāti starp pilsētu, atrautajos laika nogriežņos, un tās  vilinājuma pakļautajiem. Imre Kiski bija viens no Ungārijas modernisma fotogrāfu grupas izveidotājiem, kurš savos darbos tiecās attēlot ikdienišķas ainas caur modernisma perspektīvu. Viņš pievērsa uzmanību formām, gaismu un ēnu attiecībām, radīdams dinamiku kontrastos, un līdztekus izveidoja nozīmīgu starpkaru Austrumeiropas ikdienas portretējumu. Kinski uzdrošinājās radīt jaunu vizuālo valodu, izmantojot nepieradinātu kompozīciju, robustu pilsētvides faktūru, asus kontrastus un drosmīgus kameras leņķus. Imre Kinski mira holokaustā 1945. gadā. Oto Kaizers ir starptautiski pazīstams foto žurnālists, portretists, ainavists, daudzu foto žurnālu redaktors. Viņš ir izdevis gandrīz 40 savu fotogrāfiju albumus un piedalījies izstādēs 50 valstīs.

Latvijas Antīko automobiļu kluba Tehnikas sekcija aicina uz sezonas noslēguma pasākuma “Gostūs Latgolā” pieturu Lūznavas muižā, kur no 16.00 līdz 18.00 bezmaksas būs apskatāmi vairāk nekā 40 antīkie spēkrati. “Gostūs Latgolā” ir Latvijas Antīko automobiļu kluba Tehniskās sekcijas sezonas noslēguma brauciens Preiļi-Lūznava-Ezerkrasti-Rēzekne-Varakļāni, kurā, popularizējot savu hobiju, piedalīsies vairāk nekā 80 dalībnieki no visas Latvijas ar vairāk nekā 40 antīkajiem spēkratiem.

Latvijas izdevniecību jauktais koris “Burtnieks” dibināts 1989. gada pavasarī. Kolektīvs allaž vienojis cilvēkus, kurus uzrunā viss neparastais un daudzveidīgais dzīvē. Tas ir kā savdabīgs bišu strops, kurā katra dziedātāja talanti un spējas veido kopīgo varēšanu, sniedz pozitīvas emocijas un iedvesmu, paverot apvāršņus mūzikā un ļaujot saskatīt skaisto sev visapkārt. Lai gan koris mīl pieskandināt Latviju, “Burtnieka” ceļi veduši arī tālu pāri valsts robežām –  koris dziedājis daudzviet Eiropā, gan arī Kanādas latviešu Dziesmu svētkos Hamiltonā 2009. gadā. Kori “Burtnieks” raksturo tiekšanās pēc smalkas muzicēšanas un atskaņošanas standartiem daudzveidīgā repertuārā, kas arvien ir augsti novērtēts starptautiskos konkursos un festivālos, kuros plūkti dažādi lauri. Lūznavas muižā gaidāmajā koncertā “Paši skaistākie vārdi” skanēs komponista Jāņa Lūsēna dziesmas “Mazu brīdi pirms”, “Paši skaistākie vārdi”, “Trīs zvaigznes”, “Lielās ilgas” un citas, kā arī līdzās šīm būs dzirdami arī citu latviešu komponistu radītie skaņdarbi.

Tekstilmākslinieka Egila Rozenberga radošie meklējumi izceļas ar vīrišķīgi stabilu domāšanu, ar tādiem izteiksmes veida pamatprincipiem, kas saistās ar atturīgu formu nosacītību, racionālu vispārinājumu un zīmējuma lakonismu. Izveidojas vēlme sižetu pakļaut vizuālajai izteiksmībai, domājot par dekoratīvās tekstilmākslas sūtību iekļauties interjerā. Būtiska kļūst izpildījuma maniere, kurā gludā gobelēna virsma kontrastē ar sumaka tehnikas reljefo pinuma faktūru. Rozenberga gobelēnos ieausti dažādi „stāsti” – ritmikas dejas kustības, etnogrāfiski ornamenti, jūras viļņu plūduma raksti, tālu zemju vērojumi, laikmetīgās tehnoloģijas iespaidi. Tajos atklājas mērķtiecīgi pārdomāts radošais ceļš no klasiskā gobelēna līdz telpiski apjomīgiem objektiem, apliecinot daudzveidīgu stilistiskā rokraksta, aušanas tehniku, dažādu šķiedru un materiālu maiņu. Līdz ar izstādes atklāšanu Lūznavas muižā tiks prezentēta Daces Lambergas grāmata par tekstilmākslinieku.

Izrāde “Vēlēšanās” ir politisks stendaps ar pavāršova elementiem, ko KVADRIFRONA komanda veidojusi izrādīšanai Latvijas vidusskolās. Izrādes laikā skatītāji aktiera Jāņa Kroņa vadībā iepazīsies ar rasola recepšu un Saeimas sasaukumu vēsturi, piedzīvos politiskas aģitācijas un provokācijas, kā arī piedalīsies aizklātā balsojumā, kurā kopīgi lems par populāro salātu ideālās receptes sastāvdaļām. Nepiespiestā un saviesīgā gaisotnē vienojoties par vispareizāko rasola recepti, sanākušie tiks aicināti aizdomāties par politiskās līdzdalības nepieciešamību - izlemjot nepiedalīties vēlēšanās, mēs sakām: “Nākamos četrus gadus es esmu gatavs ēst rasolu, kura recepti noteicis kāds cits.”

Sarunu cikla “Literārās sarunas Lūznavas muižā” mērķis ir gan atklāt, cik daudzveidīga ir jaunākā literatūra, gan ļaut muižai meklēt pašai savu sarunu klausītāju un jautātāju, piedāvājot žanriski atšķirīgus stāstus un auditorijas, kurām adresēti sarunu ciklam uzrunāto rakstītāju darbi. Rudens sezonas pirmā satikšanās ar idejām un to spožiem risinājumiem bagāto tekstilmākslinieci, spilgtāko mūsu laika latgaliešu literatūras prozas rakstītāju, konkursa “Latgolys prozys skaitejumi” divu gadu uzvarētāju, Anneli Slišāni, kura saimnieko savā pasaules centrā Zeļčos Balvu novadā un aicina ciemos, lai visu dabas krāšņumu ieaustu arī zāļu mandalās un atelpā no steigas pakavētos pašas rakstītajos “tuoraga stuostūs”.

Rakstniece Gundega Repše saka: “Saruna – tie ir svētki. Cilvēki, kuri lasījuši kādu autora darbu, ir gandrīz jau tuvinieki. Visādi. Kādi jau tuvinieki mēdz būt. Bet sarunas par literatūru allaž ir sarunas par dzīves jēgu. Kas ir vēl svarīgāks?” Nupat par rakstnieci izdotās grāmatas “Brīvie vektori” autore Anita Rožkalne teikusi: “Gundega Repše ir viena no nozīmīgākajām latviešu rakstniecēm. Viņas gandrīz trīsdesmit grāmatās — romānos, prozas krājumos, apjomīgās biogrāfiskās esejās, intervijās ar literatūras personībām, arī dienasgrāmatās un publicistikas sleju apkopojumos — atklājas dziļa pasaules izjūta, taču viņas mākslinieciskā izteiksme un uzsvērtie satura aspekti vienmēr ir spilgti un izaicinoši individuāli.”

Vai Latgale šāda būs mūžīgi, vai tomēr tā mainās, kaut kam zūdot, bet kam citam nākot vietā? Šveices mūziķis un mākslinieks Vinsents Flikigers (Vincent Flückiger) pavadot Latgalē daudz laika, to savulaik iemūžinājis zīmējumu sērijā “Latgale laiku ritā”, bet zīmējumiem radīt īsus stāstus uzaicinājis latgaliešu kultūras personību Edīti Husari. Nu abu sadarbība būs aptaustāma, apskatāma un izlasāma biedrības “LgSC” izdotajā grāmata “Trusīni vessim reitā pi puiša”.

Mūzikas projektā “Magnetic Bach” apvienojušies mūziķi no Latvijas un Šveices. Lūznavas muižā, iesākot šī gada koncertciklu “Adventes kalendāra mūzka”, projekts piedāvās koncertprogrammu “Unexpected”. Tajā piedalās Aija Veismane-Garkeviča – balss, Ilze Grudule – baroka čells, Vinsents Flikigers (Vincent Flückiger) – sempli, elektronika, Žoslens Rafanels (Jocelyn Raphanel) – dziedošās bļodas, Šveices zvani, elektronika, kā arī īpašais viesis Uģis Prauliņš – sintezators, elektronika.

Koncerts “Latgales ainavas” veltīts Latgalē dzimušu kā arī ar tās kultūru saistītu komponistu darbiem. Koncertā būs klausāma kamermūzika flautai, vijolei un klavierēm, ko atskaņos jauneklīgais akadēmiskās mūzikas trio “Tea For Three”. Trio sastāvā muzicē flautiste Dārta Stašāne, vijolnieks Ingus Grīnbergs un pianiste Inta Kļimoviča. Koncerta programmā Jāņa Ivanova, Romualda Jermaka, Jēkaba Graubiņa, Arvīda Žilinska, Renātes Stivriņas un Riharda Dubras kamermūzikas darbi, kā arī Renāta Cvečkovska veltījums trio, kas nesen piedzīvojis pasaules pirmatskaņojumu.

Andreja Osokina jaunā koncertprogramma ir veltījums Friderikam Šopēnam – vienam no izcilākajiem 19. gadsimta komponistiem, kura mūžu vistiešākajā veidā ietekmēja un lauza Krievijas militārais iebrukums viņa dzimtenē, pēc kura viņš tā arī neatgriezās Polijā un līdz nāvei rakstīja mūziku emigrācijā. Koncertā skanēs arī mūsu pašu brīnišķīgo komponistu, 20. gadsimta trimdinieku, Jāņa Mediņa un Volfganga Dārziņa skaņdarbi, kā arī izcilā ukraiņu komponista, kurš pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā arī devies bēgļu gaitās, Valentīna Silvestrova mūzika.