Muižu parki un dārzi kā kultūrtilts kopienu izglītībā

2024. gada 31. maijā tika apstiprināts Maltas apvienības pārvaldes (MAP) Lūznavas muižas iesniegtais projekts "Muižu parki un dārzi kā kultūrtilts kopienu izglītībā (Līguma Nr.  2024-1-LV01-KA122-ADU-00022391) ar mērķi apgūt jaunu pieredzi un zināšanas, lai veicinātu muižas parka kā kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanu, kopienas attīstību, uzrunātu jaunas mērķauditorijas, izvēloties efektīvākos komunikācijas veidus un kanālus, paaugstinātu vietējās kopienas iesaisti un sadarbību inovatīvu piedāvājumu veidošanā apmeklētāju emocionālās un fiziskās labbūtības nodrošināšanai dabā.

Sagatavot šo projektu mudināja tostarp jaunizveidotais Lūznavas muižas parka (23,7 ha) infrastruktūras objekts - Sajūtu dārzs, kas sastāv no tūju labirinta, topošās garšaugu un smaržaugu kolekcijas un kopienas lapenes. Piedaloties projektā, vēlamies gūt zināšanas un pieredzi veselībai un videi draudzīgā esošo resursu apsaimniekošanā, veidojot izglītojošas meistarklases par ilgtspējīgu pieeju un palielinot kopienas un apmeklētāju izpratni un iesaisti uz ES Zaļā kursa mērķiem.

31.05.2024.

Pīlārs kopienas ilgtspējīgā attīstībā


Veidojot ERASMUS+ projekta pieteikumu, ņēmām vērā svarīgākos aspektus un tendences apmeklētāju brīvā laika pavadīšanā. Piemēram, nesens Latvijas Kultūras akadēmijas (LKA) pētījums par kultūras patēriņu Latvijā liecina, ka pēckovida laikā 46% Latgales iedzīvotāju nav apmeklējuši nevienu kultūras pasākumu. Pētnieki, analizējot datus, izmanto divus jēdzienus – kultūras pieejamība un piekļūstamība. Kultūras pieejamība nozīmē pašus pasākumus, un latgaliešiem to netrūkst. Piekļūstamība pasākumiem ir otrs jēdziens. Tas nozīmē iedzīvotāju iespējas vai ierobežojumus piedāvātos pasākumus apmeklēt. Vietējie kultūras dzīves organizētāji atzīst, ka kultūras patēriņā vairāk no svara ir reģiona sociālekonomiskā situācija, nevis sabiedriskais transports. Latgalē vidējā alga ir par 600 eiro mazāka nekā Rīgā. Tas viss turklāt notiek uz demogrāfiskās lejupslīdes fona (iedzīvotāju skaita samazināšanās reģionā, iekšējā migrācija no laukiem uz pilsētām un uz ārzemēm). Šajā kontekstā paraugoties uz Lūznavas muižas parku, kļūst saskatāmas tā resurss un neizmantotās iespējas. Atskatoties uz Covid laiku, parks bija vieta, kas bija atvērta visiem apmeklētājiem jebkurā laikā, un uzņēma lielu skaitu individuālo apmeklētāju un ģimeņu – relaksējošām pastaigām, informatīvi izglītojošām aktivitātēm (planšetes, virtuālie gidi mājaslapā, vides objekti), turklāt šāds apmeklējums ir bez maksas!

Pētījuma secinājumi un mūsu statistika atspoguļo arī Lūznavas muižas VAJADZĪBAS un IZAICINĀJUMUS:
1) PALIELINĀT APMEKLĒTĀJU SKAITU. Muižas zālēs rīkotie pasākumi ir labi apmeklēti, tāpat arī zīmola pasākums – Mākslas pikniks, kas notiek vienu dienu jūlijā parkā – ir tradīcija, kas māca ģimenēm kvalitatīvi kopā pavadīt brīvo laiku. 2023. gadā jaunizveidotie parka objekti – Sajūtu dārzs ar tūju labirintu, smaržaugu un garšaugu kolekciju – piesaistīs jaunus apmeklētājus. Bet mūsu izaicinājums ir piepildīt šos jaunos objektus ar saturu, nesot arī izglītojošu vēstījumu, kas būtu saistošs un aicinātu apmeklētājus ne tikai no Latgales, bet arī pārnovadiem ierasties šeit un atgriezties.

2) DAŽĀDOT PIEDĀVĀJUMU. Parka un dārza piedāvājums būtu saistāms ar nozīmīgu sfēru 21. gadsimta stresa pilnajā cilvēku dzīvē – emocionālās labbūtības apzināšanās un veicināšana – atceroties tradīcijas, kas palīdz izzināt dabas spēku, zāļu tēju dziednieciskās īpašības un garšaugu nozīmi ikdienas uzturā, kā arī saglabāt vai atgūt garīgo un fizisko veselību, popularizēt veselīgu dzīvesveidu, socializēšanos un līdzdarbošanos. Tam ir nepieciešama papildus darbinieku sinnāšanas un pieredze, kas specifiskā veidā netiek piedāvāta kursos vai semināros. Vēlamies, lai mūsu pieaugušie izglītojamie apgūtu sociāli emocionālās labbūtības sekmēšanas iespējas ar dabas un mākslinieciskās izteiksmes līdzekļiem, tos sintezējot.

3) IZGLĪTOJOŠI INOVATĪVAS PIEEJAS. Dārza dizainā tiek izmantota iekļaujoša pieeja (dažādu izmēru un augstumu dārza kastes, plati celiņi u.c.), kas paredz iespēju dārza izveidē un apskatē piedalīties visu paaudžu apmeklētājiem, tai skaitā ģimenēm ar maziem bērniem, cilvēkiem ar kustību traucējumiem (ratiņkrēslos). Dārza teritorijā tiks veidotas “oāzes” kultūras, mākslas norisēm un performancēm, atpūtai un meditācijai, piknikam, dārza “prasmju skolai”, kur vienviet satiksies izzinoša nodarbība par seno tradīciju, tai skaitā, zāļu tēju, citu ārstniecisko augu, garšaugu aktualitāti, audzēšanu un to pielietojumu mūsdienās un radošā darbnīca, atklājot kultūras norišu (mākslas, mūzikas, dejas) dziedniecisko spēku. 2023. gada 7. septembra laikrakstā “Kultūras diena” tika publicēts raksts par diriģenta Viljama Kristi Francijas ciematā Tirē izveidoto “baroka dārzu”. Šāda veida specifisks zīmols būtu veidojams arī attiecībā uz Lūznavas muižas parku un Sajūtu dārzu, lai tas būtu īpašs un atšķirīgs. Pieaugušajiem izglītojamiem šis gadījums rādītu/ mācītu gan inovatīvo pieeju izmantošanu tradicionāliem kultūras un dabas resursiem.

Muižu mantojums kā kultūras sastāvdaļa pilda ceturtā pīlāra lomu vietas ilgtspējīgā attīstībā. Kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšana sekmē un veicina ekonomiskās, sociālās un vides pārmaiņas KOPIENĀ. Lūznavas muižas komanda darbojas, lai projekta rezultātā būtu pieaudzis pieaugušo izglītības pasākumu skaits; pieaugusi vietējās kopienas iesaiste; tiktu īstenots jauna satura piedāvājums muižas parka un dārza teritorijā; pielietoti jauni digitālie instrumenti dialoga veidošanai ar mērķauditorijām un to sistemātiskai analīzei, apmeklētāju skaita pieaugums dažādās pieaugušo sociāli demogrāfiskajās grupās un dažāda profila pasākumos, pieaudzis muižas sadarbības partneru skaits (uzņēmēji, amatnieki, brīvprātīgie u.c.). Mēs vienmēr ar prieku uzklausīsim arī jūsu viedokļus, priekšlikumus, vērtējumus, lai KOPĀ veidotu mūsu vidi labāku.

30.06.2024.

Pieredzes apmaiņas brauciens notiks novembrī

Erasmus+ pieaugušo izglītības projekta svarīgākā aktivitāte ir mācību mobilitāte un ēnošanas prakse līdzīga profila uzņēmumos un organizācijās. Jau projekta sagatavošanas posmā rūpīgi pārdomājām, kur vēlamies gūt pieredzi, kura būs visnoderīgākā projekta mērķa sasniegšanai. 

Pateicoties Lūznavas muižas ciešo sadarbību ar Francijas kultūras institūtu, atbalstu ēnošanas un pieredzes apmaiņas vizītes sagatavošanā piedāvāja biedrība MAECENAE (Francija) un tās vadītājs Žils Bonviāls, bijušais Francijas institūta Latvijā vadītājs. 

Gatavojot mobilitātes programmu, tika ņemtas vērā identificētās Lūznavas muižas vajadzības: apgūta pieredzi par Francijas muižu un piļu parku resursu pilnvērtīgu izmantošanu, lai veicinātu kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanu, kopienas attīstību caur pieaugušo izglītību; apgūt pieredzi un iegūt zināšanas par to, kā uzrunāt jaunas mērķauditorijas, izvēloties efektīvākos komunikācijas veidus un kanālus; apgūt pieredzi par vietējās kopienas iesaisti un sadarbību inovatīvu piedāvājumu veidošanā.

Gatavojoties mācību braucienam, notika vairākas tikšanās brauciena dalībniekiem - runājām par Erasmus+ programmas darbības principiem un kvalitātes standartiem; dalībnieki iepazinās ar materiāliem par muižu un piļu parkiem, kuri tiks apmeklēti vizītes laikā, un sastādīja savu "mācību programmu", formulēja, kādā veidā viņi šīs zināšanas, pieredzi, prasmes ieviesīs savā darbā pēc mobilitātes; apspriedām starpkultūru komunikācijas kompetences, kas būs nepieciešamas vizītes laikā.

30.08.2024.

IMG_5928.jpeg

Atgriežoties no Luāras zelta rudens, Latvija
sveic ar pirmo sniegu!

Latvijas tūrisma sezonas karstāko laiku – vasaru, kā arī zelta rudeni – esam godam nostrādājuši, iepriecinot savus viesus un apmeklētājus. Tāpēc nav pārsteigums, ka  kultūras un  tūrisma jomā strādājošie pieredzes un tālākizglītošanās  braucienos uz citām valstīm dodas tad, kad arī tur ir starpsezonas laiks – starp apmeklētāju straumēm, kad piļu un muižu parki un dārzi ir pilnā plaukumā, un Ziemassvētkiem, kad laukumos un parkos tiek iedegtas svētku gaismiņas. Bet tas savukārt dod laiku ciešākām un ražīgākām fokusētām sarunām ar sadarbības partneriem, kā arī pieredzes apmaiņai un  ēnošanai līdzīgos kultūras mantojuma un  tūrisma objektos citviet.

Pateicoties Erasmus+ programmas finansējumam jau otro reizi Lūznavas muižas komandai bija iespēja pilnveidot savas profesionālās kompetences, bagātināt pieredzi un gūt iedvesmu nedēļu ilgā mācību ēnošanas braucienā. Pirms gada, apmeklējot Vācijas pilis un muižas, mūsu vizīti organizēja Meklenburgas un Priekšpomerānijas piļu un muižu asociācija. Šoreiz esam pateicīgi Žilam Bonviālam (biedrība Maecenae), Ditai Podskočijai (Francijas institūts Latvijā) par programmas izveidošanu, lai saskaņā ar Erasmus+ projekta mērķi mēs apgūtu pieredzi un zināšanas par to, kā veicināt muižu un piļu parku kā kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanu, kopienas attīstību, uzrunāt jaunas mērķauditorijas, izvēloties efektīvākos komunikācijas veidus un kanālus, paaugstināt vietējās kopienas iesaisti un sadarbību inovatīvu piedāvājumu veidošanā apmeklētāju emocionālās un fiziskās labbūtības nodrošināšanai dabā.

Brauciena programmā apmeklējām dažāda mēroga un ievirzes objektus, kas ļāva salīdzināt, vilkt paralēles un izdarīt secinājumus, paņemot labākās idejas un pieredzi īstenošanai Rēzeknes novada Lūznavas muižā. No pasaules mēroga atpazīstamiem objektiem – tādiem kā publiskie Luksemburgas un Tilerī dārzi jeb parki Parīzē, vērienīgais pils parks Versaļā – līdz mazāk zināmiem, bet tikpat izciliem Šenonso, Šamboras un  Šomono piļu parku un dārzu ansambļiem, kas veidojušies gadsimtu gaitā, kā arī Lūznavas mērogam līdzīgiem objektiem – mantotu, atgūtu, uz senām drupām no nulles izveidotu muižu (kuras Francijā tāpat kā pilis sauc vienā vārdā par “chateau”) dārziem.

Pieredzes apmaiņas un ēnošanas braucienā ir milzīga un nenovērtējama priekšroka – izzināt vietas un lietas no veidotāju, radītāju, īpašnieku, rīkotāju skatu punkta. Iztaujāt muižu īpašniekus par izacinājumiem un iespējām, aplūkot, kā top jauns piedāvājums, kā šajā procesā ir iesaistīta vietējā kopiena gan kā mājražotāji, gan pakalpojumu sniedzēji (Dižonas muiža); kopā ar pasaulslavenu ainavu arhitektu (Philippe Dubreuil), kurš Normandijas laukos pirms nedaudz vairāk kā desmit gadiem iegādājies zemes gabalu un ierīkojis dārzu-parku, kuram Francijas Kultūras ministrija ir piešķīrusi atšķirības zīmi “Izcilie dārzi” (Jardins remarquables) un kuru brauc aplūkot nu jau simtiem tūristu no visas Francijas; no aizkulišu puses paskatīties, kā top pasākumi, kas pulcina ģimenes (Helovīna ballīte Ramburē pilī un dārzā); nobaudīt īstās franču brokastis muižā ar blakus saimniecībās ražotiem ievārījumiem, svaigi ceptām bagetēm un saimnieces pasniegtu kafiju; noplūkt zeltainu bumbieri vai uzkost no zemes paceltu ēdamo kastani pils “virtuves dārzā”. Brauciena vienojošais motīvs izvērsās rožu zīmē, jo mūsu partneris Žils Bonviāls ir idejas autors un kurators unikālai izstādei “Rosemania”, kurā apvienoti vairāku valstu, tostarp Latvijas, privāto kolekcionāru un valsts muzeju eksponāti, kuros atspoguļojas rozes simbols. Bijām vieni no pirmajiem tikko atvērtās izstādes apmeklētājiem Senrikjē pilsētā un priecājamies, ka šī izstāde 2025. gada jūnijā varētu atceļot arī uz Rēzekni.  Neskatoties, ka rozes sen ir noziedējušas, dažu labu rudens ziedu vēl paguvām ieraudzīt, kā arī rožu dārzus, kuros tapušas izstādē skatāmie foto un video materiāli. Rožu tēja no apmeklētā Dižonas muižas rožu dārza jau ir atceļojusi uz Latviju un palīdz kavēties patīkamās atmiņās un uzburt nākotnes vīzijas, kurās galvenajā lomā – Lūznavas muižas parks un Sajūtu dārzs.

05.11.2024.

IMG_6064.jpeg

Pieredzes apkopojums un ideju īstenošanas iespējas Lūznavas muižā

Atgriežoties no pieredzes apmaiņas brauciena, notika projekta dalībnieku tikšanās, kuras laikā tika apkopotas mācību brauciena gaitā gūtās idejas, kas būtu īstenojamas uz vietas. Piedāvājam ieskatu dažās no tām:
  • Apmeklētāju ērtībai muižas parkā varētu veidot objekta karti ar celiņiem, takām, funkcionālo zonējumu, iezīmētu ratiņkrēslam/ ar bērnu ratiņiem/senioriem pieejamo ceļu; jādomā par visu paaudžu un dažādu iespēju apmeklētājiem parka un Sajūtu dārza teritorijā un noteikti ir turpināma uzsāktā  muižas pieejamības un piekļūstamības infrastruktūras pielāgošana dažādām sabiedrības grupām.
  • Lai turpinātu neformālo izglītojošo funkciju, pie parkā sastopamajām retajām koku šķirnēm, augiem varētu atrasties plāksnītes ar koku nosaukumiem, 
  • Parkā notiekošie pasākumi ir tie, kas aicina apmeklētājus atgriezties, varētu rīkot laikmetīgās izrādes un mākslas performances. Svarīgi, veidojot izstādes un piedāvājot jaunu pakalpojumu, veidot to interaktīvi, lai apskates objektu pieejamība izpaustos dažādos līmeņos, arī cilvēkiem ar kustību un citiem traucējumiem, dažādu sajūtu gūšanā - gan sadzirdot, saredzot, izlasot, smaržojot, taustot utt.
  • Lūznavas muižas viesi varētu novērtēt digitālu stāstu ar Kerbedzu dzimtu tā centrā, veidojot kvalitatīvu audiogida piedāvājumu, piesaistot profesionālus aktierus teksta ierakstīšanā, papildinot tekstu ar attiecīgā laikmeta mūziku. 
  • Ļoti vienkārša un īstenojama ideja ir saziņā ar klientiem norādīt ieteicamo muižas apmeklējuma ilgumu, lai pilnvērtīgi apskatītu objektu. 
  • Parka teritorijā varētu veidot atsevišķu radošu programmu gida (audiogida?) pavadībā ar  stāstījumu par vēsturiskajā parkā augošajiem kokiem, košumkrūmiem, kas varētu piesaistīt papildus muižas apmeklētāju auditoriju, tostarp to iekļaujot programmas “Skolas soma” piedāvājumā. 

  • Vēlamies, lai muižas teritorijā/ muižā atrastos kafejnīca, kura nodrošinātu tūrisma grupu, citu apmeklētāju ēdināšanu. Ja Tu lasi šo un Tev ir kāds pazīstams  ēdināšanas pakalpojumu sniedzējs ar vēlmi papildināt savu jomu ar sociāli atbildīga uzņēmuma - kafejnīcas darbību pie mums, tad sazinieties ar muižas pārvaldnieci Iveta Balčuni (tel +37129390701) - jo mums ir idejas, kā varētu pārņemt labāko pasaules pieredzi šajā jomā!

    Kuras no šīm idejām Tev šķiet īpaši nozīmīgas? Kuru ideju realizāciju Tu gaidītu visvairāk?

15.11.2024.

Pieredzes apmaiņas brauciens Erasmus+ projekta ietvaros notika ar biedrības MAECENAE (Francija) organizatorisko atbalstu.  Mācību vizītes laikā Lūznavas muižas projekta grupa  iepazinās ar Francijas reģionu (Parīze, Versaļa, Pikardija, Normandija, Luāras ieleja) piļu un muižu un to parku un dārzu – Luksemburgas dārzs, Tilerī dārzs, Versaļas parks un dārzi, Senrikjē abatijas komplekss, Ramburē pils un dārzi, Dižonas muiža un dārzi, Montpertuī dārzi, Šenonso pils un dārzs, Šomono pils un parks, Šamboras pils un dārzi – lomu sabiedrības izglītošanā par kultūras mantojuma dabas vērtībām, to apsaimniekošanu un pielietojumu kopienas labbūtības un tūrisma veicināšanā, kā arī par kultūras mantojuma vietu sadarbību ar laikmetīgo mākslu jomām, kļūstot par radošo performanču mājvietu (Sv. Sulpīcija baznīcas izveides vēstures stāsts ar 3Dmapping lāzeru performanci, izstāde Rosemania Senrikjē abatijā, laikmetīgās mākslas festivāls Šomono pils ēkās un parkā, digitālā performance (audiostāsts) Šenonso pilī). Ēnošanas gaitā notika sarunas un diskusijas ar MAECENAE biedrības vadītāju Žilu Bonviālu, vēsturisko parku un dārzu apsaimniekotājiem un ainavu arhitektiem. Tika skatīta piļu un parku piekļūstamība cilvēkiem ar kustību traucējumiem. Piedalīšanās projektā veicina Lūznavas muižas komandas efektīvāku sadarbību, pašizaugsmi, jaunu risinājumu meklēšanu, kas, savukārt, stiprina Lūznavas muižas lomu kultūras, tūrisma, vides, sociālās ekonomikas un ilgtspējīgu risinājumu attīstībai Rēzeknes novadā.