Kultūras mantojums - pamats Eiropas nākotnei
Novembra beigās noslēdzas starptautiskais projekts “Cultural Heritage—A Foundation for Building Europe`s Future”, kas pieskārās kultūras mantojumā balstītu Eiropas attīstības perspektīvu jautājumiem. Projektā kā sadarbības partneris, pārstāvot Rēzeknes novada pašvaldību, iesaistījās arī Lūznavas muižas pārstāvji, gūstot papildu pieredzi par kultūras mantojuma dažādajām lomām un iespējām vietu attīstībā.
Projektā “Cultural Heritage—A Foundation for Building Europe`s Future”, kurā bija iesaistīti 11 Eiropas valstu – Portugāles, Spānijas, Francijas, Ungārijas, Grieķijas, Latvijas, Lietuvas, Igaunijas, Maltas, Itālijas, Slovākijas – pārstāvji, tika izveidots starptautisks sadarbības tīkls, kura mērķis ir nodrošināt tolerantas, cieņpilnas, demokrātiskas Eiropas identitātes attīstību, kas tika īstenots ar kopīgām aktivitātēm, pieredzes apmaiņu, labākās prakses piemēriem caur kultūras mantojuma prizmu.
Projekta iniciators ir Alkeidao (Alqueidão) pašvaldība Portugālē, bet viens no sadarbības partneriem bija arī Rēzeknes novada pašvaldība, kuru projekta aktivitātēs pārstāvēja Lūznavas muižas pārvaldniece Iveta Balčūne un muižas kultūras projektu vadītāja Inga Žirgule.
Muižas pārvaldniece Iveta Balčūne, atskatoties uz projekta aktivitātēm, atzīst, ka katra no vietām, kurā bijusi iespēja viesoties, izcēla kādu no kultūras mantojuma dažādajiem aspektiem, piemēram, Francijā satikšanās vadmotīvs bija pasaules, nacionālais un vietējais mantojums – tā mijiedarbība un mūsdienīga interpretācija. Novada pārstāvjiem bija iespēja stāstīt gan par Latvijas vērtībām, gan Lūznavas muižu kā materiālā kultūras mantojuma vērtību, gan arī pieskarties Rēzeknes novada nemateriālajam kultūras mantojumam, kas ir aktīvs arī Lūznavas pusē, piemēram, kadriļu dejošanai, maija dziedājumiem.
Iveta Balčūne, vērtējot ieguvumus no piedalīšanās starptautiskajā projektā “Cultural Heritage—A Foundation for Building Europe`s Future”, saka: “Pirmkārt, gribas uzsvērt, ka projekts apliecina mūsu kā kultūrvēstures mantojuma daļu Eiropas mērogā. Mēs esam gan arhitektūras mantojuma, gan arī nemateriālā kultūras mantojuma daļa. Stāstot pašiem, klausoties pieredzi, komunicējot ar projekta dalībniekiem, mēs vēl vairāk guvām apstiprinājumu, ka kultūras mantojuma vietas ir ļoti nozīmīga kopīgo tūrisma, uzņēmējdarbības, kultūrizglītības veicināšanas, vietējo kopienu ekosistēmu sastāvdaļa. Otrkārt, mums bija iespēja apjaust, cik liela nozīme kultūras mantojuma mūsdienīgā interpretācijā ir digitalizācijai – kā mēs varam paturēt gan muzejiskās vērtības, gan ļaut un piedāvāt tās izzināt digitāli. Jāsecina, ka pandēmijas laiks kultūras mantojuma digitālizācijai un izpratnei par to noteikti nācis par labu, jo paplašinājis izpratni, cik daudz un ko ar to var darīt. Tāpat, treškārt, jāatzīmē, ka mūs ļoti iedvesmoja projektā gūtā kultūras mantojuma nākotnes perspektīva, ka kultūrvietas kļūst par cilvēka veselības veicināšanas, labbūtības neatņemamu sastāvdaļu – tajās cilvēks var nodrošināt sev labu emocionālo jusšanos, ko arī tieši pandēmijas konteksts parādīja, cik tas ir nozīmīgi. Noslēgumā gribas uzsvērt arī kopienas nozīmi ap kultūras mantojuma vietām, kuras kļūst par demokrātijas un aktīvas līdzdalības, līdzdarbošanās veicinātājiem. Visas tikšanās, braucieni un gūtie kontakti ļaus arī turpmāk Lūznavas muižā gan pārņemt citu valstu pieredzes labo praksi, gan veidot jau pašiem savas sadarbības, jaunas iniciatīvas un paplašināt kultūras mantojuma dažādo lomu un nozīmes izpratni.”
Projekts tika uzsākts 2021. gda 1. martā, bet noslēdzas 2022. gada 30. novembrī un tā laikā notika pieci klātienes pasākumi Portugālē, Maltā, Ungārijā, Francijā un Spānijā, kurā katrā piedalījās aptuveni 125 dalībnieki. Muižas darbības jomu prezentācija projekta tikšanās reizēs bija šādas:
- Kultūras mantojums kā virzītājspēks vietējās uzņēmējdarbības un tūrisma attīstībā;
- Kultūras mantojums un demokrātijas izpausmes – kopienas aktīva līdzdalība muižas pakalpojumu attīstībā, koprades pasākumi, jaunā kopdārza ideja, brīvprātīgo jauniešu iesaiste;
- Muiža kā arhitektūras mantojums, kas veicina vietējā nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanu (kadriļas, latgaliešu kultūrtelpa, sakrālais mantojums u.c.);
- Muiža kā kultūras mantojuma mūsdienīgas interpretācijas piemērs – Kerbedza ekspozīcija.
Projektu finansēja Eiropas Savienības programma “Europe for Citizens”.
- Plašāka informācija (portugāļu un angļu valodā) par projektu atrodama projekta mājaslapā TE.
- Projekta norises materiāli lejupielādējami TE.
- Projekta YouTube kanāls TE.
- Projekta Instagram konts TE.
